Pirmsnāves stāvoklis

Šeit ir jābūt stipram, lai gan viss iet kā ellē. To nedrīkst teikt skaļi, nav arī jēgas - nesaprastu. Bez tevis tur visi ir sveši. Šeit viss un visi pazūd. Pārvēršas par kalpiem. Man ir apnicis raudzīties kā viņi atdod savas dzīves un eksistē sāpēs, agonijā. Es zinu, ka nemāku mācīt kā tā nedzīvot, jo pati esmu iestrēgusi, bet labāk ir redzēt viņus.
Mans čemodāns jau ir sakravāts un es gaidu, kad varēšu vairs nebūt tikai spoks miglā. Esmu gatava pārmaiņām.
Varbūt parunāsim? Par jebko. Par mani, par tevi, par mums. Izrunāsim pārpratumus un grūtības. Pārrunāsim mīlestību. To, kā starp mums nekad nav bijis.
Ir jācīnās un jāmācās.
Un tās lietas, ko daru. Tās, par kurām vēl nezini, tas viss, lai es zinātu, ka vēl dzīvoju.
Dažreiz es pazūdu. Tad vairs negribas atgriezties. Man ir bail, ka mums neizdosies. Es vairs nezinu, kas es esmu, vai kas gribu būt, zinu tikai to, ka gribu būt ar tevi. Un tava seja mani vajā, tā ir visur, kur skatos, kad beidzot to ieraudzīšu, laikam neticēšu, bet es neiebilstu. Tā es tevi paturu pie sevis.
Mana fantāzija ir pārāk dzīva, tā padara sapņus īstus.
Šīs dienas gudrākā doma: "The computer is only an intelligent fool."

Dzērājs.

Kāds dzērājs centās mani pārliecināt, ka Dievs nav. Bet Viņš ir.
Atkal jau pāri pusnaktij. Nespēju aizmigt. Pārāk daudz lēmumi, kuri jānoslēdz. Pārāk daudz lietas par ko domāt. Pārāk maz laika, lai to visu darītu. Man vajag laiku sev pašai. Naktis ir laiks, kad varu būt viena. Es negribu likties gultā, tā liekas tik tukša, tik auksta. Es varētu izīrēt pusi savas gultas. Bez zemteksta, tikai tāpēc, lai nebūtu auksti.
Vai esmu tev teikusi, ka mīlu tevi dēļ tā, kas tu esi, nevis dēļ tā no kurienes nāc? Tikai gribu lai zini.
Šī ir mana patversme, tagad tik jāatrod mājas.
Beigās tāpat uzvarēs tas, kurš sitīs stiprāk. Bet vai tas ir pareizi?

Pavasaris

Ziema iemīda taciņu pavasarim. Lai gan sals sāpina manas plaušas, es zinu - tas drīz beigsies. Drīz sāksies lielā cīņa un es ceru, ka to spēšu izturēt.
Nedēļa pagāja kaut kā pārsteidzoši ātri. Daudz bezjēdzīgu, bet daudz arī labi padarītu lietu.
"Dzīve nemaz nav tik īsa, patiesībā tā ir nolādēti gara." Šī atziņa, ja to tā varētu saukt, iemācīja man kā nebaidīties no nāves, varbūt, nedaudz, pat gaidīt to. Un man ir bail, ka tas ko jūtu, varētu kādreiz aiziet no manis. Ja nu tas, vairs pēķšņi nešķitīs īsts? Es gan negribētu, lai tā notiek. Un grūti arī tam noticēt, jo ar tevi viss šķiet tik vienkārši. Es turpinu vērot sev apkārt esošos. Mana ģimene, nekad nebūs labs mīlestības piemērs. Mana mamma šķietami vairs nemīl manu tēti, un par pārējiem es labāk nerunāšu. Bet man prieks ka man ir Tēvs, kas māca man par mīlestību visvairāk. Kāds, kurš mani nekad nepametīs.
Man nepatīk piektdienas, tās iesāk nevajadzīgas brīvdienas.
8 no rīta, kad saule vēl ir aiz ēku jumtiem, bet debess jau ir gaiši zila, ārā viss šķiet tik patīkami skaists. Pa ceļam uz skolu, ir tāda vieta, kur ik rītu, uz mazu mirkli, apstājas laiks. Šorīt es tur pavēroju apkārtni. Koki, ir tik sakisti, ka izskatās kā uzzīmēti. Mākslinieka meistardarbs. Prieks, ka pazīstu šo Mākslinieku. Es tur ievēroju cilvēkus, kas kaut kur skrien, pat nepaceļot acu skatienu, lai tvertu kaut nedaudz no šīs burvības. Kuri, šķietami, ir tik nomākti un zaudējuši pēdējo cerību, ka kaut kas vispār kādreiz vēl varētu būt labs un skaists. Skumji. Pavēroju mašīnas, kas katra brauc uz savu galamērķi, bet savā ceļā neievēro nevienu. Skumji, vai tiešam šeit vairs nav cerības? Kaut gan ir dienas, kad arī man tā liekas. Tikai žēl, ka viņi lieki iznieko šo dārgo laiku, kas viniem ir dāvanā.
Vēl seši briesmīgi mēneši. Daudz bezjēdzīgu lietu ko darīt. Portugāle un Anglija. Šie galamērķi noteikti ir manā sarakstā līdz aprīlim. Man kaut kas bija jāsaka, bet nu jau vars neatceros kas.

4

Rīts šķiet bezjēdzīgi tukšs.
Vintuļš.
Es vairs negribu iet gulēt,
Jo šie murgi mani tikai nomāc.

Šodien saule slēpsies aiz mākoņiem,
Un nepiesārņos zemi ar prieku.
Šodiena tiks bezjēdzīgi pavadīta,
Bez tava mirdzošā smiekla.

Janvāris 2010

3

lai aizmirstu vajag atslēgties
ir pienācis laiks attapties
cauri pilsētai ejot
tu neesi viens pats

jauna un stulba - tu saki
bat vai uzklausīt māki?
tikai pagriezies un projām gāji
no manus mācīties tu sāki

tagad, kad vairs neasaro mana acs
es ieskatīties saulē varu pats
un piedodot sev
es atdodu savas atmiņas tev

Marts 2008

2

tu vairs nemāni mani
tevi atklāja gari

rīts tevi atņēma
man skumjas iedvesa
manas brilles saplēsa
tevi tālu aizmeta

Oktobris, 2008

1

apstādināt pasauli
tikai, lai atvilktu elpu
ceļš, ko izvēlējos
tagad šķiet pārāk smags

tava roka tāpat mani ved uz priekšu
bet man tik ļoti tagad salst

lai saņemtu savu elpu...
satver ciešāk manu roku
kļūsti pavisam kluss un rāms
tad - būs miers

Jūnijs, 2008