Es atcerējos to dienu, kura pija pilna atskārsmju. Bet diezgan sāpīgu. Vai atceries par ko runājām? Par to kretīnu, un par to cik liela maita es esmu bijusi. Labi, ka vinš ir tik piedodošs.
Pēdējā nedēļa ir bijusi biedējoši fantastiska. Viss ir gājis tik labi, ka tulīt kaut kam ir noteikti jānāk, lai to visu sabojātu. Man bail.
Es zinu, ka izdzīvošu, bet itkā gribas būt nedaudz egoistei un sapņot tikai par sevi. Kailai peldēties lietū un rūpēties par manu personīgo piemājas dārziņu. Iet savu ceļu, bet to darīt kopā viņu. Tur arī pazūd mans egoisms, tas atgriežas pie viņa, iespļauj man sejā un saka: atmosties, tu vairs neesi viena, un man ir apnicis spēlēt tavu egoismu.
Taisnība, dziļi sirdī man tik sassodīti riebjas būt vienai. Vientuļa tukšuma sajūta ir pats pretīgākais, ko cilvēks var sajust.
Vēl 10 dienas. Sassodīti garas, aizņemtas un satraucošas dienas.
Broken souls become whole tonight. Would you ever let me be an alien with you?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru