Sāpīgi, nevis apsurdi, ka šāds jautājums vispār ir pacelts. Ja pat cienījamais Ušakova kungs atklāti balso par divvalodību, tad, manuprāt, jautājums vairs nav par krievu, latviešu vai kādu citu valodu, bet par to, kur valsts iet kopumā. Mēs slīdam uz leju. Ja kādreiz cilvēki cīnījās par Latvijas valsts neatkarību, tad tagad to pamet novārtā. Un jā, jā...es saprotu, ir cilvēki, kuri te tiešām nevar izdzīvot, bet gribas, lai vismaz sirdī dzimteni turam svētu. Lai nebūtu velreiz jācīnās par iespēju runāt latviski. Gribas, lai mūsu valoda būtu goda lieta, augtu un stiprinātos, nevis iznīgtu.
"Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus,
Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos,
Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas,
Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst.
Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās,
Bez zemes savas tā cīnās un dalās.
Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās,
Pat savā zemē tā neaug kā nākas.
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,
Visai latviešu tautai,
Saved to mājās pie Daugavas krastiem,
Saved to mājās!
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,
Mūsu latviešu tautai
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē,
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē.
Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai,
Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma.
Katra diena tā sāp visai latviešu tautai,
Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma."
- Ieva Akurātere
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru