Help!

Hokejs - sagrāve...labāk būtu gājusi uz matemātiku.
Man sāp. Es jūtos izsmelta, tukša. Izklausās ka neesmu vienīgā ar ziemas depresiju vai ziemas sajukumu?! Portugāļi, nu tie ir riktīgi čē, jauki cilvēki, daudz bučošanās, un vispār pilnīgi cita kultūra...Vēl nespēju tikt pāri tam, ka tajā visā neesi ar mani :(
*Mēs iesitām vārtus, mēs iesitām vārtus, jējējē, bet uzvaru, manuprāt, mums tāpat neredzēt. Nu vismaz spēlē nebūs sausā.*
Man ir vientuļi un auksti...Vakardienas zvans skolotājai: "Skolotāj, te Elīna, es rīt ar portugāļiem nebraukšu ekskursijā, es labāk gribu iet uz stundām! Ir tik traki? Nē, man tikai vajag atslodzi no atbildības" :D
Es to daru atkal, un briesmīgi, ka nevaru vainot nevienu citu.
*un vēl vieni vārti : 7:2, oh yeah, oh yeah, yeah, yeah. Tribīnes sauc "Latvija", vai mēs neesam kruti. Ja mēs uzvarēsim, es zvēru, darīšu visu ko liksi :D*
Un es vel baidos, baidos tik ļoti, ka nezinu kur likties. Es jūtos briesmīgi un man ir iestājies uzmanības bads. Es gribu sauli, vasaru un tevi. Es gribu lai viss izdodas, un es beidzot varētu braukt prom no šejienes. Bet ko tad, ja neizdosies? Es vairs negribu būt šeit, un lēnam jukt prātā. Es vairs negribu negribēt! Esmu jocīga, vai ne? Un man pietrūkst uzmanības. Cik daudzus var piemānīt, ja vien uz sejas tiek uzlikts smaids :D Un es smejos, kaut gan to nepavisam vairs negribu. Atbrauksi man pakaļ? Es vairs negribu iet un skriet. Es noraidu savu dvēseli uz pāris dienām.
Un rīt es neskatīšos ar gaišākām acīm, es vairs negribu. Es gribu iet prom no skolas, bet viņas man neļauj. Draudzenes uzradušās. Smieklīgi (tas, starp citu, ir man jaunais lamuvārds).Vispārīgs besis. Fuij.
*Zaudējums*
Atā.