Vakar pilsēta bija piesātināta ar smacējošu miglu.
Ir pienācis laiks kravāties. Un man tas nemaz nepadodas. Uz divām nedēļām pamest mājas. Priecīgi. Es došos uz labāku vietu. Zāle vienmēr šķiet zaļāka otrā pusē. Vai tas nav tikai māns? Nu, vismaz būšu nedaudz tuvāk viņam. Mana istaba izskatās kā pēc atombumbas sprādziena manā skapī. Bet daļiņu no tevis es ņemšu sev līdz.Lai tur vai kas.
*Eju dušā*
*Eju dušā*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru