3/21/2010

Atpakaļ

Ir grūti būt mājās. Un man it nemaz nepatīk, šī vieta mani nomāc. Tikai prieks satikt mīļos.
Portugāle, noteikti viena no manām vismīļākajām vietām. Tur es atstāju daļiņu no sevis un tur noteikti gribu atgriezties. Un es vēl negribu izkravāt savu sirdi. Vēl nedaudz gribas pakavēties siltumā uz 14. stāva balkona. Ar meitenēm, un vēl nedaudz izbaudīt dzīvi. Bija brīnišķīgi. Un man pietrūks C. Tas ir kā iegūt dvīņu brāli un uzreiz viņu pazaudēt. Sāpīgi. Es atkal esmu vietā, kur man it nemaz nav laika. Un tas ir tik sasodīti negodīgi. Ieraugot ziemu, pēc 2 nedēļām vasarā, kaut kas manī salūza. Es ieguvu jaunas mājas, jaunu vietu, un jaunu draugu, kurš mani tur gaida. Bet pirms es atvados no tā visa, es vēl nedaudz gribu pakavēties. Neaizmirst. For the next few weeks I will be living in my memories...un jau iepriekš gribu atvainoties par to. Nedaudz nomācoši...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru