Referenduma noskaņās

Sāpīgi, nevis apsurdi, ka šāds jautājums vispār ir pacelts. Ja pat cienījamais Ušakova kungs atklāti balso par divvalodību, tad, manuprāt, jautājums vairs nav par krievu, latviešu vai kādu citu valodu, bet par to, kur valsts iet kopumā. Mēs slīdam uz leju. Ja kādreiz cilvēki cīnījās par Latvijas valsts neatkarību, tad tagad to pamet novārtā. Un jā, jā...es saprotu, ir cilvēki, kuri te tiešām nevar izdzīvot, bet gribas, lai vismaz sirdī dzimteni turam svētu. Lai nebūtu velreiz jācīnās par iespēju runāt latviski. Gribas, lai mūsu valoda būtu goda lieta, augtu un stiprinātos, nevis iznīgtu.

"Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus, 
Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos, 
Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas, 
Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst.  

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, 
Bez zemes savas tā cīnās un dalās. 
Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, 
Pat savā zemē tā neaug kā nākas.   
 
 Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, 
Visai latviešu tautai, 
Saved to mājās pie Daugavas krastiem, 
Saved to mājās! 
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, 
Mūsu latviešu tautai 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē, 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē. 

 Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, 
Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma. 
Katra diena tā sāp visai latviešu tautai,
Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma."

                                             - Ieva Akurātere

sirdi sildošie jaunumi

Vakar uzzināju, ka manā puncī aug maza dāma. Ārsts teica, ka esam veselas un viss ir kārtībā. Vienmēr ir tik jauki redzēt mazo kustamies vai zīžam pirkstu. Interesanti, vai es arī zīdu pirkstu, kad biju tik liela kā tagad ir mana mazā princese.

sapņainais rīts

Ar mokošām galvassāpēm un kaitinošiem cilvēkiem šis rīts sākās briesmīgāk par briesmīgu.

Pavisam ierasti un parasti es piecēlos un sazvanīju savu ģimeni caur veco labo skype. Šodien ir iepirkumu diena, jābrauc uz lielo, skaisto Walmartu pirkt dāvanas un olas :D Olas...ļoti svarīga lieta.

Šonakt sniga sniegs, tiklīdz kā uzzināju skrēju ārā skatīties. Viss apkārt tik skaists, kalni balti un ielas mitras, gluži kā pirmajā ziemas dienā. Gaiss smaržoja tāpat kā toreiz Siguldā, kad ar māsu aizlavijāmies baudīt pirmo Ziemas sniegu. Nosalām un saslimām, bet tā bija neaizmirstama diena.

Ienākot iekšā, es jutos patiesi priecīga, pirmo reizi 3 mēnešu laikā. Tāda miera un skaistuma sajūta pārņem manu mazo, bālo sirsniņu. Mani ir pārņēmusi Ziemassvētku sajūta. Tāda pati, kāda man bija Ziemassvētku rītos, kad biju mazāka. Kad es visu dienu pavadīju pidžammā un skatījos Ziemassvetku filmas, ar mandarīniem, piparkūkām un tēju. Un mammu, kurai vienmēr viss bija jāsatīra un māsu, kura varēja visu dienu gulēt. Tāda pati sajūta, kas manī bija, kad toreiz ar brāli parkā, kopā smejoties, cēlām sniegavīru. Tik saldi brīnišķīga.

"Es gribu kā bērns vēl just, priecāties un nekad nepiekust. Ir zeme visskaistakā, ai bērnība kur paliek tā?"

finding strength

I used to think that someday I would change the world. Bring peace. Teach how to love. Stop the arguments. I wanted to become this great writer. Cure AIDS. Always be true. Never lie. Catch my dreams. Make everyone chase after their dreams. Help the kids. Fight violence. Be someone that matters. Make a difference.

Somewhere along the way I lost something. I am not exactly sure what it was, but it sure meant something to me. I might have been me.

The person typing this can not change the world. She is too scared to bring peace. I don't love myself so I would be no good at teaching others to love. I am the one causing arguments, so I get no chance at stopping them. I would still love to be a writer, but it is not a talent of mine. I am not a genius so no cure for AIDS from me. I lie and I am not always true. I don't know what my dreams are so I don't know how to chase them either. Again, too scared to help anyone or fight anything.

If one person can make a difference I probably should start by changing myself.

I want to start a new section of my life, kinda a rehab section. Where I find courage again, and start trusting myself again. Where I don't lie. Where I grow wings to my heavy body and get out of this prison. Where I learn how to be true to firstly myself and then others, and in a way where I find me.

Some people find peace in painting, writing music or running, well I don't have that kind of talent, I only have this, I can only be who I can be, and this is it.

Izplūdusi vējā

I can't believe I am actually doing this. I haven't been this selfish since what...the 8th grade?

Last month or two have been wonderful. With the ring on my finger and him by my side I feel perfectly safe and happy. He is everything I ever wanted, no...he is so much more than that. And yes, I am so engaged. But of course, when everything is going great, there comes a time when you forget how it is when it's not so great. And then the Almighty comes in your way and proves you that there are still bad things around you, in you and for you. Everything is complicated, so what? Life isn't fun if it's all just smooth and shiny. But today, for hell knows what reason, I couldn't stand it anymore. I just wanted to brake down and cry. And I can't stop judging myself. I am taking everything away form her, starting with the perfect wedding and ending with myself. Sassodīts. Why do I feel this way? And yes, more than anything, I wish she could be there for me on my day, our day. But I know it would brake my family apart, more than I could handle. Watching them leave in disappointment. I could never ask them to.

But all this won't matter, because that day, will give us eternity together.

This is my last goodbye. I think I am finally ready to give up this silly habit of writing. I am finally free.

Diena bez dienas gaismas

Es atcerējos to dienu, kura pija pilna atskārsmju. Bet diezgan sāpīgu. Vai atceries par ko runājām? Par to kretīnu, un par to cik liela maita es esmu bijusi. Labi, ka vinš ir tik piedodošs.

Pēdējā nedēļa ir bijusi biedējoši fantastiska. Viss ir gājis tik labi, ka tulīt kaut kam ir noteikti jānāk, lai to visu sabojātu. Man bail.

Es zinu, ka izdzīvošu, bet itkā gribas būt nedaudz egoistei un sapņot tikai par sevi. Kailai peldēties lietū un rūpēties par manu personīgo piemājas dārziņu. Iet savu ceļu, bet to darīt kopā viņu. Tur arī pazūd mans egoisms, tas atgriežas pie viņa, iespļauj man sejā un saka: atmosties, tu vairs neesi viena, un man ir apnicis spēlēt tavu egoismu.

Taisnība, dziļi sirdī man tik sassodīti riebjas būt vienai. Vientuļa tukšuma sajūta ir pats pretīgākais, ko cilvēks var sajust.

Vēl 10 dienas. Sassodīti garas, aizņemtas un satraucošas dienas.

Broken souls become whole tonight. Would you ever let me be an alien with you?

Babe...

how the hell did we get here? I spent the whole evening sitting by my computer, trying to think of what to say. How am I going to face this?
I am just a mistake.

But the good news...right now I'm me, the real me. No more doing what everyone else is doing. Just the things that I want to do...no expectations.